Liecība par gredzenu

Jeremijas 15:19 Tādēļ Tas Kungs man sacīja tā: "Ja tu piegriezīsies Man, tad Es tevi paturēšu pie Sevis, lai tu Man no jauna drīkstētu kalpot; ja tu izšķirsi patiesi vērtīgo no niecīgā, tad tu būsi it kā Mana mute. Lai tie tad griežas pie tevis un ne tu pie viņiem."

2007. gada 22. jūlijs bija skaista vasaras diena. Svētdiena. Mēs ar sieviņu bijām saderinājušies jau nedaudz vairāk kā 2 mēnešus. Tajā svētdienā pēc dievkalpojuma bijām aizbraukuši uz jūru, netālu no Tūjas. Ap 20iem devāmies mājup. Kad bijām atbraukuši līdz Valmierai, Māra konstatēja to, ka saderināšanās gredzens ir pazudis. Tas vairs neatradās viņas pirktā. Steidzīgi izlaidām pārējos pasažierus no mašīnas un braucām atpakaļ uz Tūjas piekrasti. Pa ceļam domās izsekojām, kurā brīdīt gredzens bija pazudis. Lai iesmērētu muguru ar pretapdeguma krēmu, Māra bija novilkusi gredzenu un nolikusi uz segas malas. Neilgi pēc tam mēs to segu kārtīgi izpurinājām, lai atbrīvotos no smiltīm. Tajā brīdī gredzens noteikti bija pazudis.

Kad ieradāmies pie jūras, intuitīvi devāmies uz to vietu, kur bijām apmetušies. To tagad bija grūti noteikt, jo vienīgie orientieri bija upītes ietekas vieta jūrā un kāds sen izdedzis ugunskurs. Atraduši aptuveno vietu, izmisīgi centāmies gredzenu ieraudzīt, bet nekā. Taustījām smiltis un stumdījām tās, bet gaismas palika arvien mazāk jo bija jau vēls. Sapratām, ka gredzenu neatradīsim. Centos mierināt Māru un pielūguši Dievu devāmies mājup.

Nākošā nedēļa iesākās visai raiti, bet manā prātā ik pa laikam pavīdēja doma, ka man ir jādodas uz jūru vēlreiz, lai meklētu pazaudēto gredzenu. Zināju, ka vienam manam draugam ir metāla detektors, tāpēc pilns cerību, zvanīju viņam. Negaidīti saņēmu atteikumu, jo šo dārgo ierīci, kas maksāja vairāk kā 1000 Ls, viņš neuzticot pat labākajam draugam. Interesanti, bet šis atteikums mani motivēja vēl vairāk doties gredzena meklējumos. Manā prātā radās 3 alternatīvi gredzena meklēšanas varianti – grābeklis, smalkais siets un celtniecības sijājamā „gulta”. Tajā pašā laikā Māra bija bēdīga, dažas draudzenes bija jautājušas par to, kur palicis gredzens. Bija zināms spiediens, ko bija vajadzīgs panest pazemībā, jo atsevišķi cilvēki to mēdza saukt par sliktu zīmi, ka saderināšanās gredzens bija pazudis.

Trešdienā atprasījos no darba devēja uz 3 stundām, lai dotos uz jūru. Aprīkots ar iepriekš minētajiem rīkiem, devos ceļā. Braucot lūdzu Dievu un tuvojoties Tūjai manīju, ka vējš pastiprinās un koki ceļmalā spēcīgi lokās. Sapratu, ka kaut kas tuvojas. Bet manā sirdī ne brīdi nebija doma, ka jādodas atpakaļ. Piebraucot pie jūras, sāka spēcīgi līt lietus. Visa jūra bija balta. Izkāpu no mašīnas un sakrāmēju instrumentus tā, lai ar vienu reizi varētu visu aiznest. Kamēr aizgāju līdz notikuma vietai, biju jau viscaur slapjš. Pielūdzu Dievu, sakot Viņam, ka tikai Viņš var man palīdzēt šo gredzenu atrast. Savā sirdī nemitīgi lūdzu, brīžiem sarunājoties ar savu Kungu balsī.

Nezinu kāpēc, bet pirms sāku daroties, sajutu pamudinājumu novilkt smiltīs palielu apli, aptuveni tajā vietā, kur bijām
atradušies svētdien. Šo apli biju apņēmies pārmeklēt. Sāku darboties ar grābekli, cerot uzķert gredzenu uz tā zariem, bet velti. To noliku malā un paņēmu smalko sijājamo sietu. Arī to tikpat ātri biju spiests nolikt, jo slapjās smiltis nebija iespējams pasijāt ar tik smalku sietu. Bija palicis pēdējais variants, kuru biju cerējis neizmantot – celtniecības sijājamā gulta un lāpsta. Biju piemirsis par vienu būtisku lietu – man nebija kur atstutēt metāla sietu, jo tam bija vajadzīga pagara stute. Pārmeklējot pludmali, pavisam drīz atradu tādu finiera gabalu, kas liekas tur bija nolikts priekš manis. Siets stāvēja stabili. Sākot sijāšanas procesu mobilizējos lūgšanā, jo sapratu, ka man jābūt modram visu laiku. Gredzens varēja arī izkrist cauri sietam tā izmēru dēļ. Neilgi pēc tam dzirdēju kādu bļaujam. Pacēlu galvu un redzēju, ka pāri upītei, kas ietecēja jūrā, stāv kāds glīti ģērbies vīrs ar lietussargu rokā. Vējš to manāmi raustīja. Viņš sauca: „Smiltis no pludmales projām nedrīkst vest. Par to draud sods!”.
Paskatījos uz viņu neizpratnē un teicu: „Es meklēju gredzenu, smiltis nekur nevedīšu!”. Vīrs kaut ko nomurmināja un uzgāja augšā atpakaļ uz savu lielo, skaisto villu. Turpināju darbu, pārbaudīju visu, kas bija palicis sietam šajā pusē – korķīši, kapeikas, dažādi plastmasas nieki, utt. Biju izsijājis septiņas smilšu kaudzes un tagad sijāju astoto. Bija palicis vēl pavisam mazs stūrītis no manis novilktā apļa. Burtiski pēdējie lāpstu metieni. Pabrīnījos, ka mana ticība atrast gredzenu nebija mazinājusies, biju paļāvības pilns, ka to atradīšu. Un tā metot jau pirmspēdējo lāpstu, pamanīju, ka gaisā kaut kas paspīd, metiens man neizdevās diez ko precīzs, trāpīju sietam pa malu. Nolicis lāpstu piegāju apskatīties un nespēju noticēt savām acīm! Gredzens stāvēja nevis pie izsijātajiem gružiem, bet gan kaudzes daļā aiz sieta! Pacēlu to, notīrīju un nokritu pie zemes, pateicoties Dievam. Biju viscaur slapjš un nosalis, bet ļoti laimīgs! Nespēju aptvert to, ka tomēr tas bija noticis – gredzens bija kabatā. 

Devos mājup. Es Dievam neilgi pirms tam biju lūdzis par to, lai varētu Mārai uzdāvināt kaut ko vērtīgu. Naudas man nebija. Tik vien kā paēst, jo viss aizgāja kāzu ceremonijas organizēšanai. Tā bija trešdiena, 25. jūlijs, bet Mārai dzimšanas diena jau pēc divām dienām – 27. jūlijā. Vēl pie jūras esot sapratu, ka jāpaņem līdzi nedaudz smiltis, katram gadījumam.

Pienāca 27. jūlija rīts un kā ierasts devāmies uz rīta lūgšanu Valmieras batistu draudzē pulksten 6.30. Lūgšanas beidzās 7.30 un es piegāju pie Māras. Iedevu viņai nelielu porcelāna kastīti, kurā iekšā bija jūras smiltis. Viņai to atverot, teicu: „Parušinies, varbūt tur ko vērtīgu atradīsi!”  Un tā arī bija – Māra atrada gredzenu, kas bija paslēpies smiltīs. Kā viņa teica vēlāk, tā ir visvērtīgākā dāvana, ko viņa jebkad saņēmusi! Paldies Dievam!

Man šis piedzīvojums ar gredzenu ir bijis par lielu stiprinājumu. Es šad un tad to pārdomāju, sevišķi, kad nonāku kādās grūtībās. Paziņas atteikums palīdzēt, vējš, lietus, īgnais pludmales mājas saimnieks… Tie bija apstākļi, lai varētu parādīties Dieva varenība. No manis tika prasīta tikai ticība, ka Tas Kungs ir arī Kungs pār Tūjas pludmali! :) Viss gods Viņam!